Lai jauka vasara 2016

 

Vasara ir pašā plaukumā

 

Vasara ir pašā plaukumā – karstums, jūra, vasarnīcas un pārējie prieki – pietiek tikai apskatīties fotozāli... un uzreiz ir skaidrs, cik lielisks laiks ir tagad bērneļiem un viņu vecākiem.
Bērni ir radījumi kustīgi un nemierīgi. Ziemā drēbju kārta vēl kādā veidā apvalda viņu degsmi, bet vasarā nekas netraucē skriet, lēkt, kāpt kokos, rāpot pa zāli, peldēties visās ūdenstilpnēs, pat tādās, kuras nešķiet piemērotas ūdens procedūrām. Visiem vecākiem ir zināms, ka apturēt šo mūžīgo dzinēju, lēkātāju, rāpotāju, ložņātāju un peldētāju nav iespējams un nav arī vajadzīgs: aktivitāte ir veselības un laba noskaņojuma priekšnoteikums. Tomēr vasaras dzīves tempam ir arī otra medaļas puse: traumas un sasitumi, reālas bēdas un mammas bailes.

 

Mazi asinssūcēji – liela bēda?

Tieši vasarā gaisā ir novērojama vislielākā potenciālo draudu koncentrācija – kodēji – lidotāji. Bērniem tie rada īpašas briesmas divu iemeslu dēļ: pirmkārt, jauniem zinātkāriem biologiem patīk visur bāzt savus degunus, otrkārt, viņi ir jūtīgāki pret kukaiņu indi.

Oda kodums – laikam, visnekaitīgākais. Tomēr bērni stipri sakasa ādu un reizēm inficē brūci. Lai no tā izvairītos, nepieciešams sekot mazuļa roku tīrībai un īsi griezt nagus – šie pasākumi būtiski mazinās brūču inficēšanas risku. Ja mazulis sūdzas par niezi, norīvējiet ādu ar atvēsinātu dzeramās sodas šķīdumu un apstrādājiet to ar briljantzaļo – tas ne tikai dezinficē, bet arī susina brūcītes. Protams, labāk, lai odi kostu bērnam mazāk. Tāpēc, dodoties izbraukumā vai uz vasarnīcu, atcerieties, ka tagad ir daudz līdzekļu cīņai pret odiem.

 

Tie, kam patīk pastaigāt pa ziedošām pļāvām, bieži sastop citus dūcošus lidoņus – bites un lapsenes. Bīstami ir ne tikai viņu kodumi, bet arī viņu dzeloņi, kas bieži paliek ādā un izraisa tās iekaisumu. Apsārtums, pietūkšana un sāpes ātri palielinās un traucē bērnu diezgan ilgi, citreiz – ilgāk par nedēļu. Dažiem bērniem pat paceļas temperatūra. Un pavisam smagi klājas mazajiem alerģiskiem bērniem: viņiem no bites koduma var attīstīties pat anafilaktiskais šoks – stāvoklis, kas ir bīstams dzīvībai. Lai no tā izvairītos, vienmēr nēsājiet līdz antihistamīnu preparātus, turiet tos ceļojuma aptieciņā, lai vienmēr būtu pa rokai. .

Ja tomēr bite vai lapsene ir iekodusi, pacentieties uzreiz pēc koduma izņemt dzeloni, izspiežot to viegli ar diviem pirkstiem. Nevajag raut ārā dzeloni ar nagiem vai pinceti – jūs varat to nejauši saspiest un gabaliņi paliks ādā. Nomazgājiet koduma vietu un pielieciet ledu. Indes atlikumu var neitralizēt pieliekot marlīti, kas samērcēta vieglā galda etiķa šķīdumā.

Vēl vieni kodēji dod priekšroku mitrām vietām, bet lido tikai saulainā laikā. Viņu kodumi ir ne mazāk sāpīgi, kā lapseņu un bišu kodumi un arī izraisa iekaisumu. Runa ir par dunduriem. Koduma vietu uzreiz nomazgājiet ūdenī ar ziepēm. Niezi mazinās samērcēšana ar marli, kura piesūcināta ar degvīnu un dzeramās sodas šķīdumu. Vēl viens noslēpums, kas ļaus izvairīties no dunduru uzbāzīgās uzmanības: šiem kukaiņiem patīk viss koši krāsains, tāpēc ģērbiet bērnus gaišās drēbēs.

Garajā zālē mežā vai pļavā mīt vīrusa (ērču) encefalīta un Laima slimības pārnēsātāji. Diemžēl šie posmkāju kukaiņi ir diezgan plaši izplatīti mūsu valsts teritorijā. Kad ērce jau ir piesūkusies rokai vai kājai, to nepieciešams izvilkt pilnībā. Visprātīgāk ir satvert kukaini ar pinceti pēc iespējas tuvāk pie ādas un uzmanīgi izņemt. Nekādā gadījumā neraustiet ērci, citādi viņa galva gandrīz droši paliks brūcītē. Pēc „operācijas” koduma vietu apstrādājiet ar briljantzaļo. Bet nelejiet kukainim virsū eļļu, spirtu, matu laku un nemēģiniet to dedzināt. Pastaigā drošības pasākumi ir šādi: bērna apģērbam ir jābūt gaišam – uz tādas ir vieglāk ērci pamanīt; atnākot no pastaigas apskatiet mazuli no galvas līdz kājām. Esiet sevišķi uzmanīgi, apskatot kaklu uz matu augšanas robežas.

Kā paglābties no mini-vampīriem?

Visefektīvākie līdzekļi pret odiem un pārējiem kukaiņiem ir nākuši no ķīmiskām laboratorijām. Spreji un losjoni kukaiņu atbaidīšanai tiek izstrādāti un izmēģināti jau daudzus gadus un ir droši pat bērniem. Visādu veidu testi ir noskaidrojuši efektivitātes līderi – tā ir aktīvā viela „Bairepel”, ko satur, piemēram, „Autan” losjoni un krēmi. Un tomēr, lai pasargātu bērnus no kukaiņu kodumiem, nevajadzētu ierīvēt krēmu visā ķermenī. Labāk sasmērēt tikai rokas, kaklu un potītes un uzvilkt bērnam apģērbu ar garām piedurknēm un garās bikses. Katras 2-4 stundas krēms ir jāuzklāj no jauna. .
Citrona, lavandas, piparmētras un krustnagliņu aromāti ir dabīgi, tomēr mazāk efektīvi kukaiņu atbaidīšanas līdzekļi. Uz šo aromātu bāzes taisītās eļļas var pievienot speciālajās lampās, lai izplatītu smaržu. Vienkārša recepte: piebāziet citrona pusītes ar kulinārijā izmantojamām krustnagliņām un izvietojiet pa visu istabu un it sevišķi pie loga. Vai tas būtu ķīmiskais, vai dabīgais preparāts, pirms uzklāšanas uz lielāku ķermeņa virsmu, to tomēr labāk pārbaudīt elkoņa locījuma vietā: tieši tur visātrāk var pārbaudīt preparāta panesamību. Gadījumā, ja vienlaicīgi tiek lietots saules aizsargkrēms, vispirms uzklājiet aizsargkrēmu un pēc tam jau līdzekli pret kodumiem.

Ko darīt sakostajiem?

No dabīgajiem preparātiem tūsku un niezi palīdzēs ziedes uz arnikas un kliņģerīšu bāzes. Ātri palīdz parastās siekalas, kuras turklāt vienmēr ir līdzi. Lapsenes koduma gadījumā nebūtu slikti izsūkt no brūcītes indi un izspļaut to ārā.

Tāpat atvieglos ciešanas komprese ar atšķaidītu ābolu etiķi vai ar ūdenī atšķaidītas sodas pasta. Krustnagliņas eļļa ne tikai atbiedē kukaiņus, bet arī noņem tūsku un veic antibakteriālu iedarbību, uzklājot to koduma vietai.

Tāpat labi ir saberzēt pirkstos ceļmallapas vai kliņģerīšu ziedu un pielikt to koduma vietai. Pēc 3-5 minūtēm sāpes kā nebijušas. Jebkurš dārzenis vai auglis, kas ir līdzi, kalpos labi bites vai lapsenes koduma gadījumā – jāpieliek koduma vietai svaigs griezums (vai kodums): augļu skābes neitralizē šo kukaiņu indi. No odu kodumu niezes labi palīdz parastais rullīšu dezodorants – tā sastāvā esošie magnija un alumīnija sāļi noņem niezi.

 

 

Kad jāvēršas pie ārsta?

Steidzami jāsauc ārsts, ja lapsene vai bite ir iekodusi acī, lūpās, mutē vai mēlē, jo pietūkums šajās vietās var būt bīstams dzīvībai. Līdz ārsta atbraukšanai koduma vieta ir jādzesē. Tāpat par iemeslu vērsties pie ārsta var būt situācija, kad koduma vieta pietūkst aizvien vairāk, ceļas temperatūra, parādās izsitumi, galvas sāpes, reiboņi, elpošanas problēmas – tas viss liecina par alerģisku reakciju.

Vai vienmēr siltums ir labi?

Vasarā mazuļu pārkaršana un tā rezultātā arī siltuma dūriena varbūtība pieaug vairākas reizes. Tāpēc nevis apģērbt, bet drīzāk izģērbt!

Nekādā gadījumā neatstājiet bērnus vienus pašus automašīnā – ne saulē, ne ēnā: ļoti siltā laikā novietotajā automašīnā temperatūra var palielināties divreiz kādu 15 minūšu laikā. Nekad neatstājiet bērnu mašīnā, pat uz pāris minūtēm, pat ja logi ir vāļā. Sekojiet bērna pašsajūtai laikā, kad viņš atrodas ratiņos vai pārnēsājamajā ierīcē. Kustību ierobežojums un pārāk smacīgs pildījums var novest pie temperatūras palielināšanās sliktas ventilācijas dēļ.

Siltuma dūriens rodas ilgstošas atrašanās saulē rezultātā un to pastiprina apkārtējās vides mitrums (tas ir, pludmale karstajā diennakts laikā – ir visbīstamākā zona). Saulainajā dienā mazulim ir nepieciešama viegla gaiša cepure, lai nesakarsētu galvu un neapdegtu saulē. Mākoņainā dienā pie temperatūras virs +18 galvas sega ir pilnīgi lieka, pat jaundzimušajiem. Lai pasargātu bērnu ādu no saules apdeguma, obligāti lietojiet speciālos bērnu saules aizsardzības līdzekļus ar SPF ne mazāk kā 20. Centieties mazuļus ģērbt gaišajās drēbēs no dabīgajiem „elpojošiem” audumiem – lina, kokvilnas. Neatstājiet mazuļa plecus plikus, jo tie apdeg visātrāk. Spilgtajā saulē nepieciešams sargāt acis. Ja bērns piekritīs likt saulesbrilles – kāpēc gan nē? Vai arī, kā variants der viegla cepure ar nagu. Un atcerieties, ka ar bērniem līdz 3 gadu vecumam neiesaka staigāt saules svelmē, labāk ejiet uz mežģīņotu koku ēnu. Labākās stundas vasaras karstumā ir no 8 līdz 11 rītā un pēc plkst.16-17, kad saule vairs nav tik aktīva. Bet pašā lielākajā tveicē uzrīkojiet mājās siestu.

 

Ja ir smacīgi, var apslaucīt bērnu ar ūdenī samitrinātu salveti, biežāk piedāvāt ūdeni vai arī pielikt pie krūts. Starp citu, siestas laikā mazulim nemaz netraucēs pelde remdenā vannā.

Neaizmirstiet par dzeršanu: siltajā laikā bērns var gribēt dzert biežāk, nekā vēsajā, tomēr tas vēl nenozīmē, ka viņš bez apstājas jādzirdina ar ūdeni. Vēl vairāk, ja jūsu pediatrs nav noteicis savādāk, bērniem līdz 6 mēnešiem neiesaka dot ūdeni pat ļoti siltā laikā. Barojošajām māmiņām var nākties barot mazuli biežāk, nekā parastajā laikā, lai palīdzētu atjaunot šķidruma zudumu. Vecākiem par 6 mēnešiem mazuļiem var dot sulīgus augļus, pievienojot nelielu ūdens daudzumu.

Bet jau tomēr ir sanācis dabūt siltuma dūrienu...

Nekavējoties aizvediet bērnu ēnā, nosēdiniet vai apguldiniet viņu, atbrīvojiet no liekā apģērba, nomazgājiet seju aukstā ūdenī. Ja ir iespējams, uzlieciet mitru kompresi. Centieties, lai bērnam uzpūst vējiņš. Vēss dzeramais – bieži, nelieliem malkiem. Degunam var pietuvināt vatīti, kas samērcēta etiķī vai ožamajā spirtā. Ja pusstundas laikā nav kļuvis labāk, nekavējoties vērsieties pēc medicīnas palīdzības.

Saule – draugs vai ienaidnieks?

 

Saules staru ietekmē ādā izstrādājas jaunā organisma attīstībai svarīgais D vitamīns, tāpēc pārvērtēt gaisa peldes vasaras laikā nav iespējams. Bet bez drošības noteikumu ievērošanas saulīte var būt diezgan bīstama. Ja bērns ilgi spēlējas saulē bez galvas segas, no bēdas izvairīties nesanāks. Saules dūriena viltība ir tāda, ka kaite liek sevi manīt tikai 6-8 stundas vēlāk. Tāpat kā siltuma dūriena, saules dūriena gadījumā tiek traucēta asinsrite, parādās svīšana, vājums, galvas sāpes, troksnis ausīs, ādas apsārtums, reizēm ģībonis. Pārkarsušajam bērnam temperatūra paceļas līdz 38-40 º C.

Palīdzība saules dūriena gadījumā
Bērnu nepieciešams izģērbt, noguldīt vēsā vietā un padzirdīt ar vēsu tēju, ūdeni. Samitriniet bērna galvu ar vēsu ūdeni, pēc tam lieciet klāt pierei aukstas kompreses. Pārkarsušo mazuli var ietīt slapjā un labi izspiestā aukstā palagā. Ja temperatūra nekrītas un stāvoklis pasliktinās – nekavējoties izsauciet ātro palīdzību.

Saules apdegums – apsārtums un sāpīgs ādas iekaisums saules staru ietekmē. Tā kā bērniem āda ir ārkārtīgi jūtīga, dabūt to nav grūti. Ja apdegums ir diezgan stiprs, pēc kāda laika uz cietušās vietas parādās tulznas, bet pēc pāris dienām āda sāk nāk nost un lobīties.

Palīdzība saules apdeguma gadījumā
Pie mazākā ādas apsārtuma aizvediet bērnu uz mājām vai vismaz ēnā. Apmazgājiet cietušās vietas vēsā ūdenī un sasmērējiet ar krēmu, kas satur pantenolu, smiltsērkšķu eļļu. Dažas dienas izvairieties uzturēties saulē.

Rētas izdaiļo vīrieti?

Mūžīgie vasaras pavadoņi: zilumi un nobrāzumi.
Izveidojies zilums ir jānovēro, jo tas ne vienmēr ir tik ļoti nevainīgs. Parastajam vidēji statistiskajam zilumam ir jāiziet dažas „ziedēšanas” stadijas: sarkanais pārtop lillā, tad kļūst ķiršsarkans, zils un, visbeidzot, dzelteni-zaļš. Pirmās divas dienas pēc sasišanās zilumam ir nepieciešams aukstums – tas mazina audu tūsku un novērš hematomas attīstību. Tāpēc periodiski pielieciet klāt sasistai vietai maisiņā ietītus ledus gabaliņus vai pudeli no ledusskapja. Ja ziluma „nokrāsa” paliek sarkana un 2-3 dienu laikā nemainās, jāsāk rīkoties. Ziluma zonai jāliek virsū sildošās kompreses (degvīna, kampara). Papildus pagatavojiet savam dauzonim ārstniecisko maisījumu: paņemiet jebkuru ziedi, ko lieto sasitumiem un zilumiem, sajauciet to ar līdzekli, kas taisīts uz dēļu fermenta izvilkuma bāzes (starptautiskais nosaukums – gerudīns) un dāsni smērējiet zilumu ar šo sastāvu pirmo diennakti pēc sitiena. Vēl viens labs zilumu ārstēšanas paņēmiens: 3-4 dienas apstrādāt to ar ābolu etiķī (atšķaidīt uz pusēm ar ūdeni) samērcētu vates tamponu. Zilumiem labi palīdz alveja – gareniski pārgrieztu lapu pielieciet cietušajai vietai, nostiprinot ar plāksteri. Tāpat var izmantot arī kāpostlapu, tikai pirms tam to vajag kārtīgi samīcīt līdz sulas pilienu parādīšanās.

 

Ne retāk kā zilumi bērniem parādās arī nobrāzumi. Šie biežie vasaras laika līdzgaitnieki no zilumiem atšķiras ar ādas traumēšanu. Iesākumam kārtīgi nomazgājiet brūci tekošā ūdenī un apstrādājiet ar parastām brūnām saimniecības ziepēm (tas ir vislabākais antiseptiķis; tikai neberziet, bet uzklājiet ziepju putiņas un tad noskalojiet to ūdenī), ūdeņraža pārskābi. Procedūras beigās sasmērējiet nobrāzuma maliņas ar jodu vai briljantzaļo. (Ja parādījies zilums, darbojieties pēc jau zināmas shēmas). Turpmāk nobrāzumu var apstrādāt ar jebkuru antiseptisko smēri vai smiltsērkšķu eļļu.

Svarīgs aspekts darbā ar cietušo – psiholoģiskā palīdzība. Vienmēr der atcerēties, ka visvairāk bērnu nomoka nevis fiziskas sāpes, bet gan emocionāls satraukums, jo par noskrāpēto ceļgalu un saplēstām drēbēm var saņemt no mammas rājienu. Taču ja vecāki kliegs un bārsies, skramba nesadzīs pati par sevi, bikses vai zeķbikses nekļūs veselas, bet sāpes pastiprināsies gan. Tāpēc nomierinot dauzoni, ja nepieciešams, iedodiet tam nedaudz baldriānus. Paskaidrojiet, ka šī nav ne pirmā ne pēdējā brūce viņa dzīvē, tā sadzīs un pat sekas nepaliks. Reizēm, redzot asinis bērni un pat daži vecāki mēģina ģībt. Nesteidzieties, neceliet paniku, palīgā nāks ožamais spirts, bet vēlāk arī baldriāni.

Ja bērnam pēc kritiena ir izveidojies zilums, parādījās pietūkums un sāpes, bet savainotā roka vai kāja ir ierobežota kustībā – tas var būt kā izmežģījums, tā arī lūzums. Diemžēl iedomāties par lūzumu bērnam ir grūtāk nekā pieaugušajam, tāpēc nebūs lieki pat ar parasto izmežģījumu konsultēties pie ārsta. Lai noskaidrotu, cik ļoti bērnam sāp, nekādā gadījumā nevajag cietušo ķermeņa daļu saliekt-atliekt, bet uzmanīgi aptaustiet sasituma vietu un ja sāp „ļoti-ļoti”, iedodiet pretsāpju līdzekli. Atrodiet saimniecībā kādu finiera vai kartona gabaliņu (derēs sānu sieniņa no apavu kastes) un pietiniet to klāt cietušajai vietai. Svarīgi, lai pa ceļam roka vai kāja nekustētos, bet būtu nofiksēta. Tad pielieciet klāt aukstumu un ātrāk dodieties pie ārsta. Ja lietu sarežģī vaļējā brūce, nomazgājiet to un apstrādājiet kā brūci.

Reizēm bērni veic „lidojumus” un nemaz ne sapnī, bet nomodā. Vēdera sasituma gadījumā var ciest iekšējie orgāni (liesa, aknas). Sist trauksmi un saukt ātro palīdzību vajag, ja bērns ir kļuvis bāls (iespējams, iekšējās asiņošanas vai spiediena pazemināšanās dēļ), kļuvis panīcis, sūdzas par sāpēm vēderā. Ja viņš vienlaicīgi ir zaudējis samaņu, parīvējiet viņam deniņus un iedodiet ožamo spirtu. Pretsāpju līdzekļus šādos gadījumos nedod, tas traucē speciālistiem noteikt precīzu diagnozi.

Galvas sasitums ne vienmēr noved pie smadzeņu satricinājuma. Iedomāties ko nelāgu var pēc šādiem simptomiem: galvassāpes, slikta dūša, vemšana, bālums, slābums, miegainība. Mazuli ar aizdomām par smadzeņu satricinājumu jānoliek gultā, jāierobežo dzeršana un āizsauc ātrā palīdzība.
Nokrist un sasist degunu var katrs bērns. Svarīga detaļa – deguna asiņošanas gadījumā asinis ne tikai tek no deguna dobuma, bet arī līst mutē un kaklā. Tas veicina klepu, bet reizēm arī vemšanu.

 

Savaldieties, ja mazulis, tā jau stipri pārbiedēts ar notiekošo, redzēs panikā esošo mammu, asiņošana diez vai apstāsies. Tāpēc saņemiet sevi rokās, nomieriniet bērnu, nosēdiniet to vēsā ēnainā vietā tā, lai viņš neatgāž galvu atpakaļ. Lai asinis brīvi tek ārā. Uzlieciet uz deguna un pieres aukstā ūdenī samērcētu lakatu. Ko darīt, ja asiņošana neapstājas? Pamēģiniet stipri saspiest abas deguna pusītes uz 3-5 minūtēm vai arī izveidot no ūdeņraža pārskābē samērcētās bintes tamponu. Ja arī šīs darbības nav līdzējušas, sauciet ārstu.

Vēl viena vasaras nepatīkamā lieta – sīkās vabolītes-zirneklīši-mušiņas, kas mēģina ierāpties bērnam ausī. Nevelciet ārā tos ar rokām: aiz bailēm nabadziņi sāk rāpot vēl dziļāk, nodarot bērnam stipras sāpes. „Mušiņai” jāpārtrauc gaisa padeve, iepilinot ausī dažus siltas eļļas pilienus. Pilinot drusku salieciet bērna galvu uz „cietušās” auss pusi, lai šķidrums netiktu uz bungādiņas, bet lēnām notek pa auss sieniņu. Ar šo jūsu misija ir galā, vabolītes dabūšanu ārā atstājiet speciālista ziņā.

Ūdens procedūras?

Tagad praktiski katrā vasarnīcā, kur ir bērns, ir arī baseins. Daži vecāki domā, ka piepūšamais brīnums nav nekāda jūra ar viļņiem un dziļām vietām, tāpēc mierīgi atstāj savu atvasi plunčāties patstāvīgi, tādējādi ļoti riskējot, jo lai aizrītos mazulim daudz ūdeni nevajag. Ja bērns vienkārši sarījies ūdeni, atklepojas un smok nost, bet ir pie samaņas, pietiek vienkārši viņu nomierināt, ietīt kādā siltā segā un ienest mājā.

 

Ja situācija ir kritiska, svarīgi ievērot šādus noteikumus:
1. Neturiet cietušo bērnu pie galvas, apķeriet to aiz padusēm.
2. Pievērsiet uzmanību ādas krāsai. Ja viņš ir „zilgans”, tātad, bērna plaušās ir ūdens, ja bāls – mazulis ātri ir zaudējis samaņu un ūdens plaušās nav nonācis.
3. Pamēģiniet dabūt ārā šķidrumu no elpceļiem. Stāvot uz viena ceļgala, novietojiet bēnu uz sava saliektā ceļgala tā, lai uz tā balstītos krūškurvja apakšējā daļa, bet ķermeņa augšdaļa un galva nokarātos uz leju. Tad attaisiet bērnam muti un lēni uzspiediet uz ribām muguras pusē. Atkārtojiet procedūru, kamēr neapstāsies intensīva ūdens tecēšana ārā, apgrieziet bērnu uz muguras un veiciet mākslīgu elpināšanu.

Vienlaicīgi ar šīm darbībām izsauciet „Ātro palīdzību”.

Jūs domājat, ka tagad esat gatavi jebkādiem pārsteigumiem? Nelolojiet ilūzijas – mazajiem nemiera gariem rezervē ir daudz pārsteigumu. Ar bērniem nekad nevar zināt, ko tev nesīs nākamā diena, bet tagad jūs zināt, kā tikt galā ar mazajām bēdām. Bet nākamajā rakstā runa ies par mammas pamatotām un nepamatotām bailēm, mītiem un šausmu stāstiem par bērnu „brīvsolī”.

 

Ārste Ksenija Solovjova , biedrības “Vecāku apvienība KKM”

 

 

Meklēt

Lietotāji tiešsaistē

Klātienē 43 viesi un nav reģistrētu lietotāju

Autorizācija