Par apģērba atbilstību laika apstākļiem

Apģērbam ir jābūt atbilstošam laika apstākļiem. Nevajadzētu bērnus apģērbt pārāk biezi, jo bērni vienmēr ir aktīvi un kustīgi, un pārkaršana paaugstina iespējamību saslimt ar kādu no saaukstēšanās slimībām. Pašlaik no rīta, vedot bērnu uz bērnudārzu, laiks ir vēsāks, bet pusdienas pastaigās ir siltāks, tāpēc skrienot un aktīvi rotaļājoties, bērns sasvīst, tad grib novilkt cepuri, šalli, jaku u.tt. LŪGUMS VECĀKIEM NO RĪTA PĀRRUNĀT AR BĒRNU UN AUDZINĀTĀJU, KĀ APĢĒRBTIES, JA DIENĀ GAIDĀMI SILTĀKI LAIKA APSTĀKĻI.

Iestādes medmāsa

Ēdienkartēs tiks norādīti alergēni

INFORMĀCIJA VECĀKIEM

PAR ALERGĒNIEM PĀRTIKAS APRITĒ

Iestādes ēdienkartē, kura pieejama Ezītī un Ābelītē, (izstrādā SIA”Salvis”) turpmāk būs norādīts, kādus alergēnus satur pagatavotā produkcija, jo no 13.12.2014.g. stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula nr.1169/2011, kas uzliek par pienākumu visiem ES pārtikas ražotājiem (ari sabiedriskās ēdināšanas uznēmumiem, tai skaitā izglītības iestādēs) obligāti norādīt alergēnus pārtikas produkcijā.

Lasīt tālāk: Ēdienkartēs tiks norādīti alergēni

Vecāku strīds bērna klātbūtnē

Vai drīkst strīdēties bērna klātbūtnē un vai tas ir slikti? Pētījumi liecina, ka pieaugušo nesaskaņas bērna psihi var ietekmēt dažādi: ja ķildojas bērnam tuvi cilvēki un konflikts netiek atrisināts (paliek emocionāla spriedze), tā viņam ir liela psihiska trauma. Turpretī, ja strīdu atrisina, nekādas traumas nav, stāsta psihoterapeite Anita Plūme.

Lasīt tālāk: Vecāku strīds bērna klātbūtnē

Uzvedība un audzināšana


Kā korekti reaģēt uz bērna nelāgo rīcību?

Piemērs no dzīves: Dzīvoklī remonts. Vecāki pārnes dažādas mantas no vienas istabas uz otru, un arī viņu trīsgadīgais puisēns vēlas palīdzēt. Paņēmis šķīvjus viņš centīgi tos nes. Tā kā bērns steidzas iepriecināt vecākus, viņa gaita ir pārāk ātra, bet šķīvju svars samērā liels. Kādā brīdī bērna kāja aizķeras aiz instrumentu kastes malas, viņš sagrīļojas un vairāki no nestajiem traukiem nokrīt uz grīdas un ar šķindoņu saplīst.

Kā jūs reaģētu līdzīgā situācijā?

Kāds varbūt sāktu vainot bērnu, skaļi paustu neapmierinātību un parādītos tādi pārmetumi kā “Kāpēc tev vispār vajadzēja nest traukus? Nezināji, ka tie ir trausli? Kurš tev prasīja palīdzēt?”. Kāds varbūt samierinoši teiktu: “Trauki plīst uz laimi! Nākamreiz gan nenes tik daudz!” un ikreiz, kad bērns nākotnē nesīs traukus, var tikt piemetināts “Nepaklūpi! Nesadauzi!”.

Ko darīt situācijās, kad bērns, gribēdams labu, tomēr izdara ne tā, kā pieaugušie vēlētos? Kā gūt no šāda notikuma mācību gan sev, gan arī šo mācību sniegt bērnam tā, lai viņš justos gan mātes/tēva pieņemts gan motivēts palīdzēt arī citreiz, nevis atteiktos darīt jebko, ko vecāki viņam palūdz, tikai tādēļ, ka baidās kļūdīties? Kā bērnam paskaidrot, ko jūs no viņa vēlaties? Atbilde – iemācīties korekti novērtēt bērna rīcību.

Lasīt tālāk: Uzvedība un audzināšana

Skani mana valodiņa

            Pilnvērtīga valodas un runas apguve ir pamats bērna aktīvai pasaules izzināšanai. Šajā nedēļā pirmsskolas izglītības iestādē notiek dzejas pasākumi „Skani, mana valodiņa”. Bērni vecumā no 4 līdz 7 gadiem runā dažādu autoru dzejoļus, kurus iemācījuši bērnu vecāki. Šis ir īpašs pasākums mazajiem „skatuves māksliniekiem”. Vērojam bērnu prasmi uzstāties skatītāju priekšā, runāt skaidri, saprotami un ar izteiksmi. Klausīties un vērtēt aicināti piedalīties arī vecāki. Katrs saņem klausītāju uzmundrinošus vārdus un diplomus. Dzejoļus noklausīties varēs gan bērni, gan vecāki, gan vecvecāki dažādos pasākumos. Tā ir laba „skola” nākamajiem skolēniem, kuriem būs daudzkārt jāstāv klases priekšā un jāizsaka sava doma. Paldies vecākiem un pedagogiem!

Vadītājas vietniece izglītības jomā -

 Gunta Anuška

Kā ģērbties aukstā laikā

APSALDĒŠANĀS

Visjutīgākie pret siltuma zudumu ir bērni, tāpēc, dodoties ārā, ļoti būtiska ir mazuļa pareiza apģērbšana. Aukstā laikā mazos vislabāk ģērbt kārtām – elpojošās drēbēs, kas nav cieši piegulošas un ko pamazām var novilkt, ja bērnam kļuvis par karstu. Gan bērniem, gan pieaugušajiem vajadzētu valkāt siltus apavus (tādus, kas nav cieši pieguloši) un zeķes (vilnas vai kokvilnas; sintētikas nav ieteicamas), kā arī cepuri un šalli. Vēlamāk vilkt dūraiņus, jo tie silda labāk nekā pirkstainie cimdi. Jāizvēlas mitru­mu necaurlaidīgas un siltumu saglabājošas virsdrēbes. To, vai bērnam ir silti vai auksti, nosaka nevis pēc viņa deguna, bet pēc muguriņas, pataustot aiz apkaklītes! Drebuļi ir pirmā pazīme, kas liecina, ka ķermenis zaudē sil­tumu, – neignorējiet to, dodieties iekštelpās sasildīties. Uzmanīgi ar pārbraucieniem ragavās! Vizināšanās ar ragavām uz kalniņa ir viena lieta – bērns kustas, pats skrien kalnā augšā –, bet cita lieta ir izmantot ragavas kā pārvietošanās līdzekli ielās. Nekustīgi sēžot, kad ārā ir mīnus pieci līdz desmit grādi, mazais pusstundas laikā var nosalt! Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas – degunu, vaigus, zodu, arī roku un kāju pirkstus. Kad ziema iestājas ātri, dažkārt vecāki nenoreaģē un palaiž bērnus ikdienas gaitās, ģērbtus gumijas zābakos. Tādējādi viens un divi var iegūt pirkstu apsaldējumus! Bērniem tipisks apsaldējums – ceļgali. Apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas, audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, samazinās. Smagākos apsaldējumu gadījumos var iestāties neatgriezeniski audu bojājumi un atmiršana.

Autors: www.mammamuntetiem.lv

Drošību grāmata

Kā runāt ar bērnu grūtos brīžos

2013. gada 21. novembrī esam piedzīvojuši traģiskāko nelaimi vairāku gadu desmitu laikā. Arī tad, ja tuvinieki, paziņas nav cietuši, mēs jūtam līdzi cietušajiem un daudzi no mums piedzīvo sēras, skumjas, dusmas, bezpalīdzības sajūtu, bailes… Arī bērni, kuru ģimenes personīgi nav skārusi traģēdija, dzīvo līdzi notikušajam, dzird par to no pieaugušajiem, medijiem. Informācija par traģiskiem notikumiem, kuros gājuši bojā cilvēki ir satraucoša ikvienam bērnam un bieži rada bailes par savu un savas ģimenes drošību. Jo lielāka neskaidrība par notikušo, jo vairāk vietas fantāzijām, kas var pat pārspēt reālos draudus. Tāpat kā pieaugušajiem arī bērniem var parādīties bailes no dažādām vietām, piemēram, veikaliem, telpām, slikti sapņi, nemiers vai nomāktība. Tā kā bērnu spējas tikt galā ar smagām jūtām un pieredzi vēl tikai attīstās, īpaši svarīgi, lai mēs, pieaugušie, esam kopā ar viņiem, pamanām un atbalstām. Pamaniet, kas notiek ar jūsu bērnu - ko viņš ir dzirdējis, ko viņš par to domā un kā jūtas.

Kā runāt par notikušo ar bērniem saudzējošā veidā?

Tas ir ļoti personīgs lēmums, vai runāt ar bērnu par notikušo un kā par to runāt. Tas atkarīgs no bērna vecuma, jūtīguma, patreizējās dzīves situācijas un citiem faktoriem. Ir saprotami, ka vēloties pasargāt bērnus no satraucošām emocijām, vecāki izvairās par to runāt, tomēr satraucošs ir notikums, nevis saruna par to. Bērnam ir svarīgi just, ka var runāt par savām jūtām, domām. Izvairoties no smagajiem jautājumiem mēs atstājam bērnu vienu ar tiem. Tas, ka spējam būt kopā un dalīties smagos pārdzīvojumos, satuvina un vairo drošība sajūtu - mēs esam kopā, lai vai kas. Pat tad, ja mēs nerunājam par notikušo, ir liela iespēja, ka bērns par to dzirdēs no kāda cita - no masu medijiem, draugiem, skolotājiem. Tad, ja bērns zina par notikušo, bet pieaugušie izvairās par to runāt, bērns var justies vēl vairāk apdraudēts, jo notikušais ir pārāk briesmīgs, lai par to runātu. Tāpat bērnam nav iespējas kliedēt savas bažas par to, ka kaut kas ļauns varētu notikt arī ar viņu pašu vai tuviniekiem. Lai gan nav universālas receptes, kā runāt ar savu bērnu, labākais, ko varam darīt, ir būt vērīgiem un iejūtīgiem klausītājiem, atbildot uz bērnu jautājumiem vienkārši, saprotami un godīgi. Noskaidrojiet, ko bērns zina un domā par notikušo un vai viņam ir kādi jautājumi par to. Ja bērns nevēlas runāt par notikušo- respektējiet to un esiet atvērti, lai bērns var uzsākt sarunu vēlāk.

Lasīt tālāk: Kā runāt ar bērnu grūtos brīžos

Stāsts pārdomām...

          Vīrietis piekusis atnāca mājās no darba. Viņa piecgadīgais dēlēns jau stāvēja pie durvīm un viņu sagaidīja ar jautājumu.

          -Tēti, drīkstu tev ko jautāt? Tad, kad tu esi darbā un strādā, cik naudiņas tu saņem par vienu stundu?

          - Tā nav tava daļa. Kāpēc tu tik muļķīgas lietas jautā?

          - Es vienkārši gribētu zināt, cik tu saņem vienas stundas laikā. Lūdzu tēti! - lūdzās mazais puika.

          - Nu, ja tev ļoti vajag zināt - es saņemu 10 latus stundā.

          - Oh - nopūtās mazais puika un nokāra galviņu.

Tad viņš paskatījās uz tēti un teica:

          - Vai es varētu no tevis aizņemties 5 latus?

          - Vai tas bija vienīgais iemesls, kāpēc tu jautāji, cik pelnu? Tikai tāpēc,  lai tu atkal varētu sev nopirkt kaut kādu nevajadzīgu spēļmantiņu? Ej uz savu istabu un, lūdzu, pārdomā, vai tas nav ļoti egoistiski no tavas puses man kaut ko tādu jautāt. Es strādāju katru dienu ļoti ilgi un smagi... un man nav laika tādām nejēdzīgām bērnu spēlītēm.

          Puika klusi gāja uz savu istabu un lēni aizvēra savas istabas durvis.

          Vīrietis apsēdās pie televizora un arvien dusmojās par dēla egoistisko attieksmi.

Pēc stundas viņš nomierinājās un iegāja dēlēna istabā.

          - Vai tu jau guli? – viņš jautāja

          - Nē, tēti, es vēl esmu nomodā.

          - Es pārdomāju, teica tētis, man bija gara un smaga diena... un es nepareizi reaģēju uz tavu jautājumu... šeit ir tavi 5 lati, ko tu man lūdzi.

          Dēlēns nolēca no gultas un kliedza – Paldies, tēti!

Tad viņš no gultas apakšas izvilka vecu kartona kasti, kurā jau bija

santīmi... Kad tētis redzēja, ka dēlam jau ir kāda naudiņa, viņš atkal palika dusmīgs.

          - Kāpēc tu man lūdzi naudu, ja tev pašam ir pietiekoši?

          - Tāpēc, ka man nebija pietiekami daudz. Bet tagad man ir pietiekoši!

Tēti, man tagad ir tieši 10 latu. Vai es varētu nopirkt stundu tava laika?

 

Meklēt

Lietotāji tiešsaistē

Klātienē 38 viesi un nav reģistrētu lietotāju

Autorizācija